Ziņkārības dzīts, es uzslēdzu šo ierakstu, jo Burlaku līdz šim biju redzējis / dzirdējis vien Ghetto Games pasākumos. Saticis viņu esmu vienu reizi, kad viņš uzstājās Liepājā. Pat neatceros, par ko runājām. Burlax mūsdienās "ks" gan ir savā pseidonīmā nomainījis uz "x", bet tas nav būtiski. Joka pēc paskatījos tēzaurā, ko nozīmē "burlaks". Nu, pirmkārt, tas ir laupītājs, slepkava, brutāls, varmācīgs cilvēks, huligāns un tā tālāk. Otrkārt, burlaks ir strūdzinieks jeb laivu vilcējs cariskajā Krievijā, galvenokārt Volgas baseinā. Trešām kārtām, tas ir mazzemnieks, arī bezzemnieks, kas gāja peļņā. Un visubeidzot, burlaks ir senāk audzēta lopbarības kartupeļu šķirne. The more you know.
Burlaka kontā ir nu jau trīs albumi - Ziemas Blūzs (2021), DVĒSELES IZPĒTE (2023) un PACANA SIRDS (2025). Albums Tā tam jānotiek (2022) laikam pievienojams Nātres, ne Burlaka diskogrāfijai. Nu, vismaz tur tas spoķikā atrodas. Kādēļ pārējie albumu nosaukumi ir capslock'ā, nezinu (arī Ziemas Blūzs uz cover'a ir ar lielajiem burtiem). Tas pats arī par pseidonīmu. Te Burlax, te BURLAX.. Tā it kā nav liela problēma, bet man tomēr patīk, ja tiek ievērota kaut kāda konsekvence.
Kas īsti ir blūzs? Lirisks, melanholisks Amerikas melnādaino vokālās mūzikas žanrs. Varbūt arī šeit būs dzirdams kads liriskums vai melanholija. No blūza tas laikam viss, jo last time I checked, Burlax ir baltais un no Jelgavas, ne Amerikas. Vēl piebildīšu, ka šeit centīšos runāt tikai un vienīgi par Ziemas Blūzu. Tas, ko, ar ko, kur un kā Burlax ir darījis agrāk un ko dara mūsdienās, nez vai kaut kā ietekmēs manu viedokli par dzirdēto.
Spiežam play.
Albumu iesāk beigas. Precīzāk - Rudens Beigas. Autors atklāj, ka viss, ko šajā albumā dzirdēsim, ir tapis aptuveni trīs mēnešu laikā. Nav slikti, citi savus pirmos nopietnos soļus marinē gadiem. Burlaks sevi atklāj gan kā draudu (repak, baidies!), gan kā romantiķi (rudenīgas pastaigas gar Māras dīķi). Ir arī citi apzīmētāji bez "rudenīgs", jo tas šeit atkārtojas. Būtībā neliels ievadiņš ar piedziedājumu. Klausītāja iepazīšanās ar vēl vienu Jelgavas reperi. Vai Burlax ir kaut kas nebijis LV repā? Vēl pāragri spriest. Btw, maķītis varētu būt vienīgais iemesls, kādēļ es gribētu doties uz Jelgavu. Mums te Liepājā ir tikai Hesburger.
Izvēlētais sampls mūs ievada albuma tituldziesmā Ziemas Blūzs ar kaut kādu žubīti Patrie piedziedājumā. Citus komentārus par bītu vēlos paturēt pie sevis. Es pats nekad neesmu taisījis bītus, attiecīgi nezinu, cik tas ir vai nav viegli paveicams darbiņš. Repojis es esmu, tāpēc uz to arī koncentrēsimies. Tātad. Burlax mums šeit uzbur visai tumšu bildi. Melanholija, ko minēju pie blūza definīcijas, ir noslēgtība, arī grūtsirdība, nomāktība. Šeit tās ir pārpārēm, un gan jau ar to saskarsimies arī albuma turpmākajos gabalos. Un nē, jaunam būt noteikti nav viegli.
Es necentīšos atrast iemeslus, kādēļ Zutis pieņēma lēmumu uz brīdi novilkt cimdus un paņemt pildspalvu. Pofig taču. Kādēļ mēs vispār kaut ko darām. Viņš, lūk, ir dzirdams dziesmā Pārmaiņu Laiks, kur piemin tautas apspiestību, to salīdzinot ar kovidlaika ierobežojumiem, kurus tā līdz galam aizmirst laikam nav iespējams. Īpaši, ja tev piederēja bārs. Žēl, ka Burlaka tekstu šoreiz sanāk uztvert vien daļēji. Jaunais censonis savu skarbo skatījumu uz apkārt notiekošo izpilda pārlieku atbrīvoti. Man šāda metode nesasaistās kopā ar dziesmas tēmu. Varbūt ir tieši otrādi. Kurš teicis, ka, piemēram, par veco labo korupciju un sapuvušo valsts iekārtu nevar ieskaitīt pilnīgā chill'ā. Vot jums pārmaiņas.
Maķenīt par trauksmainu man tās sirēnas.. Tālāk ir Laikmeta Gars un fītos Nātre un Zibsnis. Kas šeit ir Avangards, gan jau kaut kur intervijās var uzmeklēt. Man pieejamie skaidrojumi ir divi: Karaspēka daļa vai apakšvienība, kas virzās galvenajiem spēkiem pa priekšu un tos apsargā un Jaunākais virziens mākslā. Te mēs drīzāk varam runāt par to otro. Šeit (un arī citur) Nātre piemin jaunstrāvniekus. Neieslīgstot garos skaidrojumos, viņi 19.gs. beigās vērsās pret sabiedrības noslāņošanos un kapitālismu. Es gan neko sliktu kapitālismā neredzu, bet nu labi, te nav politikas stunda iesācējiem. Vēlākā rinda par raibā nesaskatīšanu un fokusēšanos uz pelēku man liek atzīmēt, ka jebkāds raibums no attāluma saplūst pelēcībā. Tīri vizuāls prikols.
Ar dripu zēni cerams domā swag nevis gonorejas blakusefektu. Steps un Zaņārs viesojas dziesmā Nesam Dripu. Klausījumu skaita ziņā pēc kārtas otrais albuma gabals. Pirmais ir nākamais. To varētu izskaidrot ar faktu, ka Burlax viens pats klausītāju vairumam vēl neizraisa tādu interesi, kā esot kopā ar kolēģiem. To pašu varam novērot jebkur citur, kur albumā ir kādi viesmākslinieki. Atgriežoties pie paša satura.. Fleksējamais gabals wavy / bandas manierē. Biju izdomājis joku par to, ka zilumus atstāt var ne tikai ar sitieniem, bet to es te rakstītu, ja man nepatiktu Burlaka darbošanās pie mikrofona. Tā kā man nav iebildumu...
Spoķikā gabalam Elegance ir 3-4x vairāk skatījumu nekā pārējām albuma dziesmām. Tur pie vainas varētu būt liepājnieks PCK 97. Piedziedājumā tā pati Patrie, ja neko nejaucu. Elegance ir Izsmalcinātība, gaumīgums; pievilcība (izskatā, uzvedībā u. tml.). Vieglums, rotaļīgums (piemēram, kādu darbību izpildē). Savos apskatos PCK daiļradei vēl neesmu tā kārtīgi pievērsies, bet vārdu pēdējo zilbju nemitīgā uzsvēršana viņa tekstā konkrēti griež ausīs. Eleganci spēju saklausīt vienīgi bīta samplā un varbūt piedziedājumā. Un jā, dziesmu noklausījos vairākas reizes.
Bīti šajā albumā lielākoties ir.. Kā lai tā pieklājīgāk pasaka. Tā kā šis albums nav pieejams bandcamp'ā, es nezinu visu bītu autorus (pāris gadījumos man gan ir aizdomas), bet es noteikti zinu, ka dziesmas Šķirsti bīts vien šo padara par manu mīļāko albuma dziesmu. Agresīvs boombap ar G un Nātres piedalīšanos. Šķirsts šeit noteikti nav domāts kā vienkārša kaste ar līķi iekšā, tas parasti liecina par kāda augstāka spēka klātesamību. Tas šeit ir kā visu vērtību kopums un ierocis vienlaicīgi (padodies vai mirsti). Mūzika, vērtības, tuvākie cilvēki.. Tas viss nonāk šķirstā, ko jāaizsargā no apkārtējās ietekmes par katru cenu. Grūti gan saprast, vai tas vāks ir vaļā vai ciet. Tas domu laikam nemaina.
Latīniski tas būtu Alea iacta est jeb Kauliņi ir mesti. Šis teiciens tiek lietots, kad runa ir par kaut ko negrozāmu un neapturamu. Par tā autoru tiek uzskatīts Jūlijs Cēzars, kurš šos vārdus teica, kad ar savu armiju šķērsoja Rubikonu, kas bija Romas pilsoņu kara sākums. Būtībā punkts, no kura nav atpakaļceļa. Asterika komiksus gan jau esat lasījuši, tur visādus latīņu vārdus varēja iemācīties. Burlax šeit pauž samērā kareivīgu nostāju un nešaubīgu pārliecību par saviem spēkiem. Agresīvs reprezents, kur prasītos krietni vairāk tēlainības. Švarcenegers beigās pieliek treknu punktu.
Ūtrupe Noliktavu karos, ko regulāri skatos televīzijā, man kārtējo reizi lika aizdomāties, kā notiek process, kur mēs kaut kam piešķiram vērtību. Maģiskais ar DJ Krii, kurš, šķiet, izpilda piedziedājumu, ir diezgan skipojams gabals, jo, ja maģisks ir kaut kas neparasts, man tā maģija noteikti paslīdēja garām. Bītiņš gan tāds rotaļīgs. Jā, nudien grūti kaut ko vairāk šeit pateikt. Bet, nu, dziesma uzrakstīta, albumam der, liekam iekšā. Tas varētu būt vienīgais iemesls, kādēļ tā šeit atrodas. Kā iepriekš, tā arī šeit - sevis slavināšana, ok, tas repam ir raksturīgi, bet es esmu diezgan garlaikots.
Zeki kaimiņos un pagalmā, papīra sienas, lifts, kas regulāri nedarbojas.. Labi, es vispārinu. Nu nav man sanācis dzīvot klasiskajā paneļu mājā, par kādām runā 80 % reperu gan jau visā Austrumeiropā. Vienmēr ir bijis grūti identificēties ar tādiem stāstiem. Dzelzsbetons mūs ieved vidē, kur viss, ko sev apkārt redzam, vilina uz nepreizu lēmumu pieņemšanu. Protams, te es varu piemetināt, ka vide nav tas, kas mūs veido, bet, redz, cik daudz piemēru, ka tā tomēr notiek. Burlax uzskata, ka, lai no tā visa izrautos, arī veiksme nenāk par sliktu. Un vēlams tomēr pieņemt pareizos lēmumus, jo ātrai naudai mēdz būt ātras beigas. Lieki atzīmēšu, ka krātiņš un būris ir sinonīmi.
Skilus autors parāda arī albuma izskaņā. Outro ritma zīmējumi krietni atšķiras no pārējā albuma, par ko drusku žēl, jo uz šī fona viss iepriekš dzirdētais it kā saplūst kopā. Ja atvadīties, tad ar šiku laikam. Ir dzirdams, ka Burlaku satrauc kultūras reputācija, kaut vai tādēļ, ka arī viņš repo un ir kļuvis par daļu no šīs LVHH mozaīkas. Jācenšas vien darīt labāk par labāko pieejamo piemēru.
ahūna vērtējums: Albumā nenoliedzami jūtama ietekme no cilvēkiem, ar kuriem Burlax ir nolēmis krustot savus mūzikas ceļus. Cik tas ir vai nav labi, ne man spriest, jo galarezultātā mums ir produkts, ko patērēt, lai labāk iepazītos ar šo mākslinieku, kurš, kā izskatās, te ieradies uz palikšanu. Varbūt kaut kad nākotnē ar Burlaku tiksimies atkārtoti. 6/10
Komentāri
Ierakstīt komentāru